Publicēta: 09:50 13. maijs, 2019

VID: Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn Latvijā veidoja 19,3%

Rīga, 13.maijs, LETA. Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagājušajā gadā Latvijā veidoja 19,3%, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Dienestā norādīja, ka nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pērn bija kopumā 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Tostarp Rīgas reģionā ir lielākais "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionā "aplokšņu" algu saņēmēju īpatsvars katrā ir 33%, bet Latgalē - 34%.

Nedeklarēto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu radītie zaudējumi no "aplokšņu" algām pērn bija 507,9 miljoni eiro salīdzinājumā ar 435,86 miljoniem eiro 2017.gadā, bet nedeklarētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa radītie zaudējumi pērn bija 231,12 miljoni eiro salīdzinājumā ar 227,95 miljoniem eiro gadu iepriekš.

VID dati liecina, ka 2018.gadā novērotas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā, samazinoties zaudējumu no nedeklarētām darba stundām īpatsvaram un zaudējumu no nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvaram. Stundu tarifa likmes neatbilstības īpatsvars samazinājies no 14,3% 2017.gadā līdz 13,7% pērn, bet nostrādāto darba stundu neatbilstības īpatsvars pērn saglabājās 2017.gada līmenī un bija 5,6%.

Pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieauga vasaras periodā, liecina VID dati. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēnešos nosaka darba vietu skaita pieaugums ar vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā esošo profesiju atalgojuma līmenim.

Nozares ar lielāko "aplokšņu" algu īpatsvaru pērn bija operācijas ar nekustamo īpašumu (29,2%), specializētie būvdarbi (27,5%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (26,3%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (25%), augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (24,3%), ēku būvniecība (22,2%), ēdināšanas pakalpojumi (21,9%), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (21,6%) un vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (20,2%).

Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts 35% "aplokšņu" algas saņemšanas risks, liecina VID dati. Pieaugot vecumam, pieaug arī "aplokšņu" algas risks - lielākais tās īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus.

Vecumā no 25 līdz 54 gadiem "aplokšņu" algas saņemšanas risks vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Dzimumam nav izteikta nozīme jauniešu vidū līdz 24 gadiem un tuvojoties pensijas vecumam (no 55 gadiem). Lielākais "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvars ir atraitņiem neatkarīgi no darba ņēmēja dzimuma.

Augstākais "aplokšņu" algu riska īpatsvars ir vadītājiem (46%), vecākajiem speciālistiem (31%), speciālistiem (30%), kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem (29%), iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem (29%), kalpotājiem (28%), kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (27%).

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb "aplokšņu" apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. "Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku," teica VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme norādīja, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu "online" režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.

"VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc "Konsultē vispirms" principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt - Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda," sacīja Jaunzeme.

Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.

Analīzei izmantoti dati no darba devēju ziņojumiem un ziņām par darba ņēmējiem atsevišķā mēnesī. Analīzei iegūti šādi dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja profesijas kods.

Pētījumam izmantoti dati tikai par tām darba vietām, kurām ir dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu summa, kas ir lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir lielāks par nulli, un informācija par profesijas kodu.

  • LETA