Putnkopības nozares asociācija aicina Latvijas veikalu tīklus paust skaidru nostāju par sprostos turētu vistu olu tirdzniecības politiku

Rīga, 19.sept., LETA. Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) nosūtījusi vēstuli Latvijas veikalu tīkliem, aicinot līdz 30.septembrim paust skaidru nostāju saistībā ar sprostos turētu vistu olu tirdzniecības politiku nākamajos gados un datus par realizēto olu pārdošanas apjomiem pēdējā gada laikā, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvji.

LAPNA pārstāvji norāda, ka datus par pēdējā gada olu pārdošanas apjomiem jāsadala pēc ražošanas metodēm, tostarp bioloģiskajās, brīvos apstākļos, kūtī un sprostos dētajās, kā arī neatbilstošajās Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Šādi dati palīdzēs labāk izprast patēriņa tendences un pieprasījumu dažādu olu kategorijās, nodrošinot, ka Latvijas olu ražotāji var ilgtermiņā plānot savas investīcijas nozares attīstībā un pielāgot ražošanu atbilstoši ES likumdošanai un tirgus standartiem.

Tāpat vēstule sūtīta ar mērķi uzsvērt ētiskas izvēles veicināšanu, izvēloties produktus, kas atbilst dzīvnieku labturības un ilgtspējas principiem, kā arī atbalsta vietējo ražotāju. Lai arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ar iniciatīvu "Beigsim sprostu ēru" un dažādi veikalu tīkli izteikuši vēlmi pārtraukt sprostos turētu vistu olu tirdzniecību, sākot ar 2025.gadu, patērētāji bieži izvēlas lētākas olas, kas neatbilst ES labturības standartiem un mēdz būt importētas no trešajām valstīm.

Asociācijas pārstāvji arī min, ka vecā tipa būros, kas neatbilst ES standartiem, dēto olu imports rada būtiskus tirgus traucējumus. Latvijas ražotāji investē nozīmīgus līdzekļus vistu labturības uzlabošanā, bet tiem jākonkurē ar daudz lētāku produkciju no valstīm, kur ES labturības prasības un standarti nav jāievēro un ražošanas izmaksas ir zemākas.

Lielākie Baltijas olu ražotāji ir sākuši pāreju uz ārpus sprostiem turētu vistu novietnēm, piemēram, AS "Balticovo" plāno pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu novietņu sistēmu līdz 2027.gadam. Savukārt, lai veiktu būtiskas investīcijas, kas paredz pāreju uz ārpus sprostiem turētām vistu novietnēm valstiskā līmenī, nepieciešama skaidrība no veikalu puses.

Aicinot veicināt ētisku patēriņu un atbalstīt vietējos ražotājus, LAPNA uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību ne tikai cenām, bet arī olu ražošanas apstākļiem, lai nodrošinātu nozares ilgtspēju un izpildītu nacionālās likumdošanas prasības.

Tāpat uzņēmumiem savlaicīgi jābūt informētiem par tirdzniecības tīklu prasībām. Lai mainītu ražošanas metodes ir nepieciešamas vairāku miljonu eiro investīcijas un vajadzīgs ilgs laiks, tāpēc LAPNA pārstāvji cer uz tirdzniecības tīklu atsaucību un konstruktīvu sadarbību.

LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem. Asociācija piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. LAPNA dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv Latvijas putnkopības uzņēmumus, kas ražo gan olas, gan gaļu no dažādām mājputnu sugām.

• LETA