Publicēta: 15:27 12. augusts, 2020

FM nodokļu izmaiņas piedāvā sākt ar veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu

Rīga, 12.aug., LETA. Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes, aģentūru LETA informēja FM.

Ministrija diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, plānots ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos no nākamā gada.

Veikto nodokļu pasākumu kopējo izmaiņu rezultātā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir plus 66,2 miljoni eiro 2021.gadā, plus 140,1 miljons eiro 2022.gadā un plus 157,2 miljoni eiro 2023.gadā.

Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot VSAOI, IIN un solidaritātes nodokļa likmes.

Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Plānots, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veiks VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% veselības apdrošināšanai.

Veselības apdrošināšanas obligātais maksājums tiks noteikts piecu procentpunktu apmērā no VSAOI objekta un to vienkāršākas nodokļu administrēšanas dēļ saglabās kā VSAOI daļu, to attiecinot uz VSAOI darba ņēmēja daļu vai pašnodarbināto personu.

Veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma pieci procentpunkti veidosies no viena procentpunkta VSAOI likmes par veselības apdrošināšanu (līdz šim 0,5% darba ņēmēja daļa un 0,5% darba devēja daļa), pārveidojot to par veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu darba ņēmēja daļā, no diviem procentpunktiem no VSAOI likmes darba ņēmēja daļas, pārveidojot tos par veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu darba ņēmēja daļā, kā arī par diviem procentpunktiem palielinot VSAOI darba ņēmēja daļu (VSAOI likmes palielinājumu kompensējot ar IIN likmes samazināšanu) un šos divus procentpunktus pārveidojot par veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu darba ņēmēja daļā.

Lai nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu likmju apmēru, plānots samazinātas IIN progresīvās likmes no 20% līdz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% līdz 21% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4% līdz  27,55% ienākumiem virs 62 800 eiro gadā.

Vienlaicīgi ar veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu arī solidaritātes nodoklī plānots iezīmēt 5% veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma likmi. Tāpat, ņemot vērā solidaritātes nodokļa sadalījuma izmaiņas, piedāvāts pārskatīt solidaritātes nodokļa ieskaitīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā, turpmāk reģistrējot šos maksājumu nevis nodokļa maksātāja personīgajā kontā atbilstoši likumam par valsts pensijām, bet novirzot attiecīgi samazināto daļu - 12,5 procentpunktus valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti. Tādējādi tiktu nodrošināts proporcionāli samērīgs solidaritātes elements solidaritātes nodoklī un mazinātos risks par Solidaritātes nodokļa likuma neatbilstību Satversmei solidaritātes elementa trūkuma dēļ, skaidroja FM.

Ministrijā uzsvēra, ka kompleksi ieviešot minētos pasākumus, 2021.gadā darbiniekam samaksātā darba alga pēc nodokļu nomaksas (neto ienākums) nedaudz palielinātos, salīdzinot ar 2020.gadu. Turklāt, darba devēja kopējās darbinieka izmaksas, tiem darbiniekiem, kas nav solidaritātes nodokļa maksātāji, nemainītos, jo 2021.gadā darba devēja VSAOI apmērs būs 2020.gada līmenī.

Tiem darbiniekiem, kuri ir solidaritātes nodokļa maksātāji, darba devēja kopējās izmaksas par darbinieku nedaudz samazinātos saistībā ar solidaritātes darba devēja daļas samazināšanos. FM atzīmē, ka kopējo samaksāto nodokļu apmērs samazināsies, jo no darba ņēmējiem tiks ieturēts mazāks IIN apmērs.

Tomēr, tā kā nodokļu politikas instrumenti nerisina situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, pēc FM minētā, Labklājības ministrijai būtu jāpiedāvā mērķtiecīgs ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

VSAOI, IIN un solidaritātes nodokļa likmju pārdales un diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanas kopējo pasākumu ieviešanas rezultātā uz valsts kopbudžetu (bez iemaksām valsts fondēto pensiju shēmā) veidojas negatīva fiskālā ietekme 18,7 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem - vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma.

Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

FM ieskatā saimnieciskās darbības veicējiem, veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu ir jāievieš no visa saimnieciskās darbības ienākuma, jo saimnieciskās darbības ienākumu apliek ar progresīvo IIN un līdz ar veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu vienlaicīgi ir plānots samazināt IIN likmi par diviem procentpunktiem un vispārīgo VSAOI likmi.

Ņemot vērā, ka jau ir izstrādāta un darbojas sistēma kā saimnieciskās darbības veicēji papildu (pašnodarbinātā VSAOI likmei ) veic 5% uzkrājumus pensiju apdrošināšanai, tad 5% veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma daļu no administrēšanas viedokļa varētu pievienot esošajai 5% VSAOI likmei, kuru veic pensiju apdrošināšanai.

Tādējādi ar veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, veiks minimālo VSAOI, tostarp veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu. Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniegs 50 eiro, VSAOI 5% apmērā pensijas apdrošināšanai un veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5% apmērā varēs neveikt.

Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, veiks VSAOI vispārējā apmērā (2020.gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam - 32,15%, un persona no minimālās algas objekta ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veiks VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai un 5% veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu.

No 2021.gada vairs nebūs speciālais nodokļu režīms autoratlīdzībām. Autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību - tas ir, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. Uz šo režīmu attieksies tādi paši nodokļu maksāšanas nosacījumi, kā iepriekš minētie saimnieciskās darbības veicējiem.

FM skaidroja, ka šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, ka autoratlīdzību saņēmējiem nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki, nekā līdz šim, un IIN un VSAOI režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam.

FM uzsver, ka līdzīgi jārisina arī jautājums par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma pakāpenisku ierobežošanu un tā pielīdzināšanu vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas, MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem.

Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, piemēram, pašnodarbināto, autoratlīdzību un MUN režīmā, arī patentmaksātāju sociālās iemaksas ir zemas, palielinot iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti, norāda FM.

No 2021.gada speciālais režīms patentmaksātājiem plānots būtiski sašaurināt, atļaujot piemērot šo režīmu tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem - pensionāriem un invalīdiem. Patentmaksātāji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību, kas minēta iepriekš ar noteiktajiem nodokļu nosacījumiem, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu.

Alternatīvo nodokļu režīmu (saimnieciskās darbības veicēji, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu) pārveidošanas pasākumu ieviešanas rezultātā uz valsts kopbudžetu, pēc FM aplēsēm, 2021.gadā veidosies pozitīva fiskālā ietekme 75,4 miljonu eiro apmērā, kas ir būtiski mazāka par pozitīvo fiskālo ietekmi 2022.un 2023.gadā, jo ieviešanas gadā un turpmākajos gados ņemta vērā iespējamā maksājumu nobīde par sešiem mēnešiem.

Salīdzinot maksājamos darba spēka nodokļus saimnieciskās darbības veicējiem 2020.gadā un pēc veiktajām nodokļu izmaiņām nākamajos trijos posmos, tas ir, līdz 2023.gadam, nodokļu slogs pašnodarbinātajām personām pakāpeniski pieaugs. Ja saimnieciskajā darbībā tiks nodarbināta persona, tās nodokļu maksājumi būs tādi paši kā par vispārējā nodokļu režīmā nodarbināto.

Visos posmos paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem. Paredzēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm par 5% 2021.gadā (cenas pieaugums paciņai - apmēram 0,15 eiro), par 5% 2022.gadā (cenas pieaugums paciņai - apmēram 0,15 eiro) un par 5% 2023.gadā (cenas pieaugums paciņai - apmēram 0,15 eiro).

Tāpat FM rosina atteikties no pašreiz piemērojamās akcīzes nodokļa likmes e-šķidrumiem struktūras, un noteikt vienu likmi par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma, līdzīgi, ka tas šobrīd ir noteikts Igaunijā un Lietuvā, kā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.

FM rosina paredzēt ar akcīzes nodokli aplikt arī sastāvdaļas (propilenglikols, aromatizātori, augu izcelsmes glicerīns un nikotīna ekstrakti), kuras plaši tiek piedāvātas Latvijas tirgū un kuras patērētāji iegādājas, lai sagatavotu izmantošanai e-šķidrumu, tādējādi izvairoties no akcīzes nodokļa samaksas, kā arī paredzēt e-šķidrumu un to sastāvdaļu marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām līdzīgi kā Igaunijā.

Tāpat rosināts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem tabakas izstrādājumiem (cigāriem, cigarellām, smēķējamai tabakai un tabakas lapām) - 2021., 2022. un 2023.gadā par 7%.

FM piedāvā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi karsējamai tabakai - lai tā veidotu 25% (0,6 eiro) no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm 2021.gadā, 30% (0,76 eiro) 2022.gadā un 32% (0,85 eiro) 2023.gadā, saglabājot līdzīgu karsējamās tabakas (paciņai) un minimālā akcīzes nodokļa līmeņa cigaretēm (paciņai) proporciju kā Lietuvā. Papildus tam plānots paredzēt karsējamās tabakas marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām.

Tāpat FM piedāvā paredzēt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmes piemērošanu jaunieviestiem produktiem (produkti kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti, kā zināmi tabakas izstrādājumi) līdzīgi kā Igaunijā.

Piemēram, 2021.gadā plānots noteikt akcīzes nodokļa likmi 80 eiro par 1000 gramiem produkta, 2022.gadā - 100 eiro par 1000 gramiem produkta un 2023.gadā paaugstināt par 20% nosakot akcīzes nodokļa likmi 120 eiro par 1000 gramiem produkta. Praksē parasti viena iepakojuma vienība satur apmēram 17 gramus produkta, tas ir, 2021.gadā akcīzes nodokļa likme iepakojuma vienībai ar 17 gramiem produkta veidotu 1,36 eiro. Papildus plānots noteikt definīciju jaunieviestiem produktiem.

Sekojot vides mērķiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis netiks palielināts, bet tiks piemērotas jaunas nodokļa aprēķina likmes tiem transportlīdzekļiem, kuriem CO2 izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai CO2 izmešu metodei. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tiks indeksētas, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017.gada, un, lai novērstu vecu un nolietotu vieglo auto ievešanu un reģistrēšanu Latvijā no Rietumeiropas valstīm, paredzēts arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

Reģistrācijas nodokļa likmes noteikšanai kā kritērijus FM iesaka izmantojot vieglā automobiļa vecumu, degvielas tipu, CO2 izmešus, "EURO" standartu un automobiļa vērtību, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tāpat FM iesaka atjaunot reģistrācijas nodokli arī motocikliem, ņemot vērā motora darba tilpumu.

FM norāda, ka Lietuvā no 2020.gada 1.jūlija ir ieviests reģistrācijas nodoklis vieglajiem un kravas automobiļiem (M1 un N1 kategorija) atkarībā no CO2 izmešiem, vienlaikus paredzot atbrīvojumu no reģistrācijas nodokļa, ja CO2 izmešu apmērs ir līdz 130 gramiem uz kilometru. Turklāt reģistrācijas nodokļa apmērs par tāda paša CO2 emisiju daudzumu transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar dīzeļdzinēju, ir divas reizes augstāks nekā ar benzīna dzinēju aprīkotam transportlīdzeklim, bet transportlīdzeklim, kas ir aprīkots ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, reģistrācijas nodokļa apmērs samazināts par 10%.

Latvijā 2019.gadā pirmoreiz reģistrēto vieglo (M1) un vieglo kravas (N1) automobiļu skaits bija 71 tūkstotis. Piemērojot Lietuvas modeli, pēc FM minētā, būtu jāņem vērā, ka reģistrācijas nodokli nemaksātu 26% pirmoreiz reģistrēto vieglo (M1) un vieglo kravas (N1) automobiļu ar dīzeļa motora tipu, 41% ar benzīna motora tipu un 12% ar papildu gāzes (LPG, CNG/LNG) iekārtām aprīkotu pirmoreiz reģistrēto automobiļu, jo tie atbilst CO2 izmešu kategorijai, kas atbrīvota no nodokļa.

Kopējā reģistrācijas nodokļa pozitīvā fiskālā ietekme, pēc FM aplēsēm, vērtējama ap 10,7 miljoniem eiro.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis, uzsvēra FM, piebilstot, ka vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"Covid-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrijā arī atzīmēja, ka mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī Covid-19 ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Tādējādi tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu.

FM arī pauda, ka nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai.

Pieņemot lēmumu par minimālo algu valstī 500 eiro mēnesī no 2021.gada 1.janvāra, minimālais VSAOI apmērs varētu būt robežās no 175 līdz 185 eiro atkarībā no tā vai no 2021.gada 1.janvāra tiks ieviests veselības apdrošināšanas obligātais maksājums.

FM uzsvēra, ka minimālās VSAOI apmēra nodrošināšana ir jāparedz kā pienākums darba devējam, pie kura persona ir iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīmā. Minimālā VSAOI apmēra nodrošināšana ir jāparedz kā pienākums pašnodarbinātajam, ja personai paralēli nav darba attiecības (algas nodokļa grāmatiņa nav pie darba devēja).

Pēc VID datiem, Latvijā aptuveni trešdaļa nodarbināto personu (273,6 tūkstoši) gūst ienākumus, kur vidējās aprēķinātās VSAOI nesasniedz iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas (nepārsniedz 150 eiro mēnesī).

Savukārt atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2019.gadā apmēram 110,6 tūkstošiem no sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb VSAOI objekts bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī. Šo personu vidējais veicamo iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī (salīdzinājumam vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019.gadā bija 796 eiro mēnesī).

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka nepietiekošā apmērā veikto VSAOI iemaksu dēļ strādājošo dīkstāves pabalsti ir mazi, uzsvēra FM. Krīzes laikā bija diskusijas, vai un kā no valsts budžeta atbalstīt arī tās personas, kuras līdz krīzes laikam nebija veikušas VSAOI maksājumus, vai tās bija veikušas tikai ierobežotam pakalpojumu apmēram. Tāpēc ir nepieciešams rast atbilstošu risinājumu, lai pabalstu izmaksa nenotiktu uz to nodokļu maksātāju rēķina, kuri nodokļu nomaksu veic vispārējā kārtībā.

Trešdien par informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem plānots diskutēt ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Pirms diskusijas valdībā dokuments tiks izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē. Tāpat partneru iesaiste turpināsies, pārrunājot nodokļu politikas piedāvājumu valdībā.

Ministru kabinetā ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.

  • LETA