Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts deviņos mēnešos - 3,2% no IKP

Rīga, 4.dec., LETA. Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad deviņos mēnešos bija 931 miljona eiro apmērā, kas ir 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad trešajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 460 miljoni eiro, kas ir 4,6% no IKP.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas eksporta vērtība pēc vairāk nekā gada pārtraukuma gada laikā ir nedaudz pieaugusi, tostarp pozitīvākas vēsmas ir pakalpojumu jomā.

"Nenoteiktība pasaulē joprojām ir augsta, un tuvākajā nākotnē straujāku tautsaimniecību un tirdzniecības atgūšanos varētu kavēt arī potenciālie ASV tarifi Eiropas Savienības valstu eksportam. Lai gan ASV nav liels Latvijas eksporta partneris, ASV ir nozīmīgs partneris mūsu lielākajiem eksporta tirgiem, tādēļ tarifu noteikšanas gadījumā Latvijas eksports var ciest netieši," atzīmē Mirošņikovs.

Viņš skaidro, ja ASV noteiktu muitas tarifus Ķīnai, Ķīnas eksportētāji varētu vairāk pievērsties Eiropas virzienam, vēl vairāk saasinot cīņu par tirgu arī Latvijas eksportētājiem, kuriem jau šobrīd vērojamas konkurētspējas pasliktināšanās iezīmes izmaksu ziņā.

Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka preču eksportā trešajā ceturksnī pārmaiņas nebija lielas, tomēr neliels pieaugums gada laikā bija vērojams - nedaudz pieaugusi koksnes izstrādājumu eksporta vērtība, kas nākotnē varētu atkopties un augt straujāk līdz ar procentu likmju samazināšanos gan eirozonā, gan Zviedrijā, kur tās tiek samazinātas pat straujāk. Šajā vasarā lauksaimniecības raža bija labāka nekā gadu iepriekš, tādējādi lielāks bijis lauksaimniecības produktu, tostarp labības eksports. Salīdzinoši nemainīgs bijis mehānisko un elektroierīču eksports, jo pieprasījums pēc šīm precēm bija noturīgāks un nepiedzīvoja izteikti cikliskas pieprasījuma pārmaiņas.

Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, preču imports sarucis pavisam nedaudz, patēriņam neaugot strauji un investīcijām Latvijas ekonomikā sarūkot. Mazāks nekā gadu iepriekš bija minerālproduktu imports - gāzes, naftas produktu un elektroenerģijas importa vērtība sarukusi, to cenām esot zemākām nekā pirms gada. Tikmēr energoresursu cenas bija diezgan svārstīgas, reaģējot uz dažādiem ģeopolitiskajiem saspīlējumiem tuvāk un tālāk pasaulē. Starp citām precēm vairāk sarucis vien mehānismu un elektroierīču imports, savukārt pārējo preču imports nav būtiski mainījies, min Mirošņikovs.

Viņš arī norāda, ka šogad trešajā ceturksnī, sezonai raksturīgi, pieauga braucienu un transporta pakalpojumu eksports, kā arī palielinājās ārvalstu tūristu aktivitāte. No transporta pakalpojumiem visstraujāk auga autotransporta pakalpojumi, taču gaisa transports straujo izaugsmi trešajā ceturksnī neturpināja. No citiem pakalpojumiem attīstīties turpināja telesakaru un datorpakalpojumi, savukārt citu saimniecisko pakalpojumu eksports joprojām saglabāja līdzīgu vērtību kā pagājušajā gadā.

Pēc Mirošņikova minētā, lai gan pakalpojumu eksporta vērtība Latvijā ir sasniegusi rekordu, tomēr Baltijas kontekstā Latvijas pakalpojumu eksports nav ticis līdzi Lietuvas un Igaunijas izaugsmei - Lietuvā strauji aug autotransporta un finanšu pakalpojumu joma, savukārt Igaunijā straujāk audzis eksports informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT) un citu saimniecisko pakalpojumu sektoros.

Atgūstoties Latvijas patērētāju pirktspējai, strauji aug iedzīvotāju interese par ceļošanu ārpus valsts - Latvijas iedzīvotāju braucieni uz ārvalstīm aug straujāk nekā ārvalstnieku interese par Latviju. Iespējams, saistībā ar "Rail Baltica" būvdarbiem, aug būvniecības pakalpojumu imports, kas noteikti turpināsies arī nākotnē, kad gaidāmi vēl aktīvāki būvdarbi. Citu pakalpojumu imports nav būtiski mainījies, vairāk audzis vien citu saimnieciskās darbības pakalpojumu, piemēram, ar tirdzniecību saistīto pakalpojumu imports, norāda Mirošņikovs.

Viņš arī informē, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2024.gada trešajā ceturksnī sasniedza 327 miljonus eiro jeb 3,2% no IKP, bet gada deviņos mēnešos - 658 miljonus eiro jeb 2,3% no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos un finanšu un apdrošināšanas darbībās. Lielākie investori, kā ierasts, bija no Zviedrijas, Igaunijas un arī Dānijas.

https://infogram.com/latvijas-kartejo-maksajumu-konta-deficits-1g90n2oxy5r324y?live

• LETA