Šodien svarīgākais
Fiskālās disciplīnas padome: ES fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus
Publicēta: 16:34 16.02.2017.

Rīga, 16.febr., LETA. Eiropas Savienības (ES) fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus, šodien žurnālistus informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) eksperts, ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzina, ka FDP ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) iesniegtās makroekonomiskās prognozes, kas paredz, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts augs par 3,2%. Minētā FM makroekonomiskā prognoze valdībai kalpos kā pamats, uzsākot darbu pie 2018.gada budžeta izstrādes.

Kazāks atzina, ka FDP ministrijas makroekonomisko prognozi vērtē kā reālistisku, tomēr padome norāda arī uz virkni risku, kas var kavēt Latvijas ekonomikas attīstību. Piemēram, novājināta būvniecības nozare, ko lielā mērā kavēja ES fondu iepludināšana ekonomikā. Tāpat nav skaidrs, vai piekļuve ES fondiem ļaus nozarēm uzsākt projektu īstenošanu atbilstošos apjomos.

LETA jau rakstīja, ka, pēc FM prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā palielināsies par 3,2%, bet 2018.gadā izaugsme sasniegs 3,4%.

FM ieskatā, ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistīti ar ārējo vidi un politisko situāciju pasaulē, tajā skaitā ASV jaunās administrācijas politiku, nenoteiktību, ko rada šogad gaidāmās vēlēšanas vairākās vadošajās ES valstīs, kā arī Krievijas politiku un joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā.

No iekšējiem riskiem ekonomikas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, piebremzējot atsevišķu šobrīd visai spēcīgi augošu nozaru attīstību, kā arī produktivitātei neatbilstoši straujš algu kāpums un neprognozēti straujš ražotāju izmaksu pieaugums, palielinoties energoresursu cenām, un tālāka kavēšanās ES fondu investīciju izmantošanā.

Vienlaikus FM norāda, ka arī pozitīvie riski ekonomikas izaugsmei pašlaik ir visai spēcīgi, un kopējos riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd varētu vērtēt kā vairāk augšupvērstus. Pasaules kopējā ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos uzlabojas straujāk nekā sagaidīts, par ko liecina gan uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju kāpums ES un pasaulē, gan augošie fondu tirgi, un arī galvenajās eksporta partnervalstīs pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem var izrādīties augstāks nekā sagaidīts. Tikmēr straujāku izaugsmi Latvijā var nodrošināt arī pašreizējā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem.


LETA
16.02.2017.


Meklēšana