Publicēta: 12:34 15. maijs, 2018

SPRK apstiprinājusi grozījumus OIK metodikā

Rīga, 15.maijs, LETA. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem, informēja SPRK pārstāvji.

Metodikas grozījums paredz maksu par uzstādīto elektrisko jaudu izlīdzināt 3,5 gadu periodam līdzšinējo divu gadu vietā. Tas nozīmē, ka kopējā OIK maksājuma fiksētā daļa jeb jaudas komponente visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida tiks samazināta par 28%, bet kopējais OIK maksājums rēķinos varētu samazināsies par 12%.

Atbilstoši metodikas grozījumam obligātā iepirkuma komponente jeb mainīgā komponente, kas atkarīga no elektroenerģijas patēriņa, paliek nemainīga 0,01463 eiro par kilovatstundu (eiro/kWh), koģenerācijai 0,00434 eiro/kWh un atjaunojamajiem energoresursiem - 0,01029 eiro/kWh.

Saskaņā ar izmaiņām metodikā AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" iesniedza SPRK apstiprināšanai jaudas komponenšu aprēķinu un pēc aprēķina pārbaudes.

SPRK apstiprināja jaunās jaudas komponentes, kuras tiks piemērotas no 2018.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31. decembrim.

Grozījumu metodikā SPRK izstrādāja saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, kas nosaka elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu no 25,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līdz 22,68 eiro/MWh, ko paredzēts sasniegt, izmantojot ieņēmumus no AS "Latvenergo" virsplāna dividendēm par 2017.gada pārskata gadu.

Kā ziņots, valdība iepriekš lēma, ka no šā gada 1.jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro/MWh līdz 22,68 eiro/MWh.

Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, ka energokompānijas "Latvenergo" virspeļņas dividendes par 2017.pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018.gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts".

Savukārt 51,7 miljoni eiro būtu attiecināmi uz izmaksātā avansa, kuram ir noteikta nākotnes nosacījumu izpilde, pārvēršanu par beznosacījuma kompensāciju "Latvenergo", proporcionāli samazinot avansu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 23.septembrim.

EM skaidroja, ka valsts, saņemot 51,7 miljonu eiro "Latvenergo" virspeļņas dividendes 2018.gadā, atteiktos no "Latvenergo" noteikto saistību izpildes līdz valsts atbalsta perioda beigām identiski 51,7 miljonu eiro apmērā, vienlaikus "Latvenergo" saglabāsies pienākums turpināt noteikumos minēto pienākumu izpildi. Tādējādi tiks samazināti valsts budžeta ilgtermiņa izdevumi - par 5,3 miljoniem eiro laika posmā no 2019.gada līdz 2027.gadam un par 3,88 miljoniem eiro 2028.gadā.

"Latvenergo" virspeļņas dividendes 15,8 miljonu eiro apmērā tiks pārnestas uz 2018.pārskata gadu un ieskaitāmas valsts budžetā 2019.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai. Tādējādi par attiecīgo summu ir palielināms valsts budžeta finansējums 2020.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības vajadzībām.

"Latvenergo" 2019.pārskata gada dividendes un uzņēmuma ienākuma nodoklis 9,8 miljonu eiro, kas ieskaitāmi valsts budžetā 2020.gadā, tiks novirzīti elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai 2021.gadā.

EM piebilda, ka rīkojuma projekts paredz fiskāli neitrālu risinājumu. Vienlaikus, pastāv iespēja, ka pēc plānoto grozījumu veikšanas Eiropas Statistikas birojs varētu neatzīt jau faktiski veiktā avansa maksājuma plānoto samazināšanu. Tādā gadījumā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības noturēšanai 22,68 eiro par megavatstundu līmenī būs jārod papildus līdzekļi valsts budžetā 5,3 miljoni eiro 2019.gadā un 2020.gadā.

Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS "Latvenergo". Ja tas nevar tikt īstenots, EM būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.

  • LETA