Valsts konsolidētajā kopbudžetā pirmajā pusgadā bija 253,1 miljona eiro deficīts

Rīga, 30.jūl., LETA. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 8,931 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,184 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 253,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.

Savukārt pirms gada jūnija beigās valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 604 miljonu eiro apmērā.

Ministrijā norāda, ka kopbudžeta bilanci ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā 2025.gada pirmajā pusgadā bija pārpalikums. Ja pirms gada kopbudžeta ieņēmumi auga būtiski straujāk par izdevumiem, tad šā gada pirmajā pusgadā ieņēmumi bija tuvu pērnā gada līmenim.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija par 82,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāki nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Atbilstoši investīciju ciklam Ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) bija par 314,4 miljoniem eiro mazākas nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, tādējādi palielinot deficīta līmeni valsts pamatbudžetā. Maijā tika saņemts Atveseļošanas fonda trešais maksājums 293 miljonu eiro apmērā par izpildītiem noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu rādītājiem. Savukārt gada otrajā pusgadā vēl sagaidāmas Eiropas Savienības (ES) fondu atmaksas par veiktiem izdevumiem investīcijām.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, iekļaujot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajā pusgadā iekasēti 6,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 380,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajā pusgadā izpildīts 99,9% apmērā, proti, ieņēmumi bija par 6,4 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. FM skaidro, ka jau šogad martā, gatavojot Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam šā gada progresa ziņojumu, FM prognozēja, ka gada otrajā pusē būs vērojama likumā noteiktā plāna neizpilde, attiecīgi koriģējot nodokļu ieņēmumu prognozi 2025.gadam.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos sasniedza 1,9 miljardus eiro, kas ir par 76,1 miljonu eiro jeb 4,1% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. PVN iemaksas šogad pirmajā pusgadā augušas par 2,6%. FM izceļ pieaugumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī operācijās ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī pakalpojumu nozarē. Savukārt PVN atmaksas samazinājušās par 0,9%, kur zemākas PVN atmaksas vērojamas būvniecības un transporta nozarē.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti 24,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, veidojot 602,4 miljonus eiro. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 15,7 miljoniem eiro jeb 5,6%, kā arī par tabakas izstrādājumiem - par 6,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā pusgadā pieauga par 164,3 miljoniem eiro jeb 7,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn un bija 2,3 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 1,3 miljardus eiro apmērā, kas nodokļu reformas ietekmē bija par 30 miljoniem eiro jeb 2,4% vairāk nekā pirmajā ceturksnī gadu iepriekš. Darba samaksas fonda pieaugums no decembra līdz maijam, pēc VID datiem, bija 5,7%, kas saistīts ar minimālās algas paaugstināšanu no 700 eiro līdz 740 eiro. Savukārt darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks nekā pirms gada.

FM norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi būtiski pieauga šogad janvārī, kas bija saistīts ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos sešos mēnešos par 44,7 miljoniem eiro jeb 9,9%, kopumā iekasējot 495 miljonus eiro.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā iekasēti 668,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 160,3 miljoniem eiro jeb 19,3% mazāk nekā pirmajos sešos mēnešos pērn. FM skaidro, ka ieņēmumu samazinājums saistīts ar mazākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no dividendēm, kas šogad pirmajos sešos mēnešos sarukuši par 57,8 miljoniem eiro. Tāpat 2024.gadā bankas maksāja nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, pērn sešos mēnešos iemaksājot 48,8 miljonus eiro, bet šogad šāda nodeva nav noteikta. Pērn jūnijā tika saņemti ieņēmumi no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai 26,8 miljonu eiro apmērā, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti. Šogad šādi ieņēmumi nav saņemti.

Kopbudžeta izdevumi 2025.gada pirmajā pusgadā pieauga par 774,7 miljoniem eiro jeb 9,2% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo pusgadu.

Ministrijā norāda, ka kopbudžeta izdevumus gada pirmajā pusē kāpināja apjomīgas ĀFP investīcijas. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 335,7 miljonu eiro apmērā, bet Kohēzijas politikas fondu jaunā plānošanas perioda projektiem - 289,6 miljonu eiro apmērā, kas ir attiecīgi par 259,2 miljoniem eiro un 224,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izdevumi 2025.gada pirmajā pusgadā valsts pamatbudžetā sasniedza 91,4 miljonus eiro, kas ir par 39,3 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām gada pirmajā pusgadā sasniedza divus miljardus eiro, kas ir par 109,6 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā sešos mēnešos pirms gada. No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES līdzfinansēto projektu īstenošanai 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 167,8 miljoniem eiro lielāki nekā pirms gada, tostarp atbalsta programmām daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības projektiem, industriālo parku izveidei reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras modernizēšanai.

Tāpat ministrijā skaidro, ka kopbudžeta kapitālos izdevumus ietekmēja intensīvāka ES līdzfinansēto projektu īstenošana, kas 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 736,1 miljonu eiro un pieauga par 176,1 miljonu eiro jeb 31,5%, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn.

Lielākais izdevumu kāpums pamatkapitāla veidošanai bija pašvaldību budžetā - par 89,1 miljonu eiro jeb 73,4%, izdevumiem sasniedzot 210,6 miljonus eiro. Tostarp par 68,6 miljoniem eiro vairāk izdots pašvaldību ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par 18 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada tērēts pamatfunkcijām. Transporta būvēm pašvaldību budžetā bijis kāpums par 44 miljoniem. Savukārt par 26 miljoniem eiro pieauguši izdevumi būvniecības projektiem un par 13 miljoniem eiro vairāk izdots kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem.

Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem 2025.gada pirmajā pusgadā auguši par 84,9 miljoniem eiro jeb 20,2%, sasniedzot 505,4 miljonus eiro, kur ES līdzfinansēto projektu īstenošanai izdots par 70,1 miljonu vairāk. Par 44,4 miljoniem eiro vairāk nekā pirmajos sešos mēnešos pirms gada ES fondu līdzekļu izlietots Satiksmes ministrijas (SM) būvniecības projektu īstenošanai, bet 16,5 miljoni eiro ieguldīti datortehnikas iegādei izglītības un zinātnes resorā. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi pamatfunkciju veikšanai šogad pirmajos sešos mēnešos auguši par 14,8 miljoniem eiro, pamatā saistībā ar lielākiem izdevumiem aizsardzības resorā, kā arī Liepājas cietuma būvniecībai.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 156,1 miljonu eiro jeb 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar aizsardzības izdevumiem - šogad februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei. FM skaidro, ka, neņemot vērā izdevumus aizsardzības resoram, izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada sešos mēnešos būtu tuvu pērnā gada līmenim.

Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā šogad pirmajā pusgadā bija 2,1 miljards eiro, pieaugot par 102,4 miljoniem eiro jeb 5,2% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai sešos mēnešos pieauguši par 41,1 miljonu eiro jeb 4,9%, kur izdevumu kāpums pamatā saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem. Līdzīgs kāpums vērojams arī pašvaldību budžetā - izdevumi atlīdzībai pieauguši par 38,1 miljonu eiro jeb 3,9%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025.gada 1.janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem. Savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums lielākajās universitātēs ir saistīts ar doktorantu nodarbinātību jaunā doktorantūras modeļa ietvaros, kā arī jaunu zinātnes projektu piesaistīšanu, tādējādi atvasināto publisko personu budžetā šogad pirmajos sešos mēnešos izdevumi atlīdzībai bija 169,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 22,7 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem bija 2,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 188,8 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk nekā pirms gada. Izdevumi vecuma pensijām valsts speciālajā budžetā bija 1,6 miljardi eiro un pieauga par 132,5 miljoniem eiro jeb 9%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šogad pirmajā pusgadā bija 604,38 eiro, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā. To var skaidrot ar pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu no 2025.gada 1.janvāra, kamēr saņēmēju skaits bija pērnā gada līmenī, atzīmē ministrijā.

Valsts pamatbudžeta izdevumi izdienas pensijām šā gada sešos mēnešos bija 61,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1 miljonu eiro jeb 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, izdienas pensiju saņēmēju skaitam attiecīgajā periodā pieaugot par 0,9% un izmaksājamās pensijas apmēram palielinoties par 12,2%. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 6,1 miljonu eiro jeb 3% lielāki nekā pirms gada. FM to skaidro ar lielāku piešķirto pabalsta vidējo apmēru mēnesī. Savukārt saņēmēju skaits kopā darba negadījumu un slimības gadījumos šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 2,5%. Izdevumi bezdarbnieka pabalstam gada pirmajā pusē pieauga par 5,1 miljonu eiro jeb 5,6%, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem pirms gada, galvenokārt pieaugot pabalsta vidējam apmēram - par 8,2%, kamēr saņēmēju skaits vidēji kritās par 2,3%.

Sākot 2026.gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam un šobrīd strādā pie vispārējās valdības budžeta bilances prognozes aktualizēšanas, kas atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 19.augustā.

• LETA