Vidējā bruto darba alga otrajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 4,3%

Rīga, 2. sept., LETA. Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1886 eiro, kas ir par 4,3% jeb 78 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 2,1%, sasniedzot 1926 eiro, kamēr privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieaugusi straujāk - par 5,4% - un veidoja 1876 eiro.

Savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1837 eiro, kas ir pieaugums par 1% salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni.

2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2026. gada pirmo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 2,3%.

Vidējā neto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1401 eiro jeb 74,3% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,4%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,1%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1527 eiro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni ir pieaugums par 4,3% jeb 63 eiro. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas jeb neto šogad otrajā ceturksnī bija 1168 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 5,1%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Latvijā kopumā pieauga par 5,9% jeb 232 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,4% jeb 10 500.

2026. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 14,4%, operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē - par 11,5%, administratīvo un atbalsta dienestu darbības nozarē - par 9,6%, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē - par 8,1%.

Otrajā ceturksnī visaugstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē - 3257 eiro, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - 3214 eiro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - 2526 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 2430 eiro un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 2172 eiro.

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1256 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā - 2068 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē, kur tā bija 1365 eiro. Lielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem - 34%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada otrajā ceturksnī bija 13,18 eiro, un gada laikā tā pieauga par 3,9%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga par 4,3% - no 15,92 līdz 16,6 eiro.

https://infogram.com/videja-neto-darba-alga-latvija-1gl8e20gk4w3mod

https://infogram.com/videja-darba-alga-latvija-2026gada-2ceturksni-1h9j6q7qkzewv4g

• LETA