Publicēta: 13:23 14. marts, 2019

Latvijā 35,7% mājsaimniecību pērn ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām

Rīga, 14.marts, LETA. Latvijā pagājušajā gadā 35,7% mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli - no 51,2% 2017.gadā līdz 56,8% pērn, kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli - no 5,3% 2017.gadā līdz 7,4% pagājušajā gadā.

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām ikdienas izdevumus sedza 63,7% mājsaimniecību Rīgā, 61,2% Vidzemē, 55,8% Kurzemē, 52,3% Pierīgā, 50,1% Latgalē un 48,3% Zemgalē.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, Rīgā (8,9%), Zemgalē (8,1%) un Pierīgā (8%) bija lielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli, bet mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2%), Latgalē (5,8%) un Vidzemē (4,1%).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1% un 43,6%) ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Lielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās - 54,8% atzinuši, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, tāpat arī 42,6% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem bija grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1%).

Latvijas iedzīvotāji pērn arī norādījuši, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 555 eiro mēnesī, kas ir par 46 eiro jeb 9,1% vairāk nekā 2017.gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 96% no šīs summas, sasniedzot 489 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (pirmā un otrā kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, tostarp pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 360 eiro mēnesī, tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi veidoja 45,1% no šīs summas jeb 162 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās vēlamā minimālā summa bija 446 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi - 285 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir 64% no summas ikdienas izdevumu segšanai.

2018.gadā 62% trūcīgāko jeb pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kamēr turīgāko mājsaimniecību vidū jeb piektajā kvintiļu grupā šāds īpatsvars bija būtiski mazāks - 9,5%. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, piektās kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca būtiski augstāku summu ikdienas izdevumu segšanai - vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti Centrālās statistikas pārvaldes 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

https://infogram.com/speja-segt-nepieciesamos-ikdienas-izdevumus-dazada-tipa-majsaimniecibas-2018-gada-procentos-1h1749qmovdq2zj?live

  • LETA