Publicēta: 15:40 3. oktobris, 2018

EM: Būvniecības apmēri piecos gados augs par 51%, bet būvniecības izmaksas - par 21%

Rīga, 3.okt., LETA. Nākamajos piecos gados pēc ekspertu prognozēm būvniecības apmēri palielināsies par 51,04%, bet būvniecības izmaksas pieaugs par 21,16%, liecina pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktais pētījums.

Savukārt kombinētā metode (ekspertu un statistiskā) liecina par vēl straujāku prognozējamo pieaugumu - būvniecības apmēri piecos gados palielināsies par 93,33%, bet būvniecības izmaksas - par 23,53%.

Pētījumā iesaistīto ekspertu prognozes paredz būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 8,6% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 3,91% gadā.

Savukārt pētījuma kombinētā metode prognozē būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 14,01% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 4,32% gadā.

Pētījumā secināts, ka būtiskākais faktors būvniecības izmaksu kāpumam būs strādnieku darba samaksa. Ekspertu prognoze liecina, ka tā vidēji gadā augs par 5,85% jeb par 32,89% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz strādnieku darba samaksas kāpumu par vidēji 9,69% gadā jeb 58,8% piecos gados.

Kā būtiskākos faktorus, kas veicinās strādnieku darba samaksas kāpumu, eksperti min būvniecības apmēru pieaugumu, darbaspēka samaksas līmeni būvniecības nozarē Eiropas Savienības valstīs, darbaspēka pieprasījumu būvniecībā Eiropā, nelielo iedzīvotāju īpatsvaru ar profesionālo izglītību ar būvniecību saistītās profesijās.

Divi nākamie būtiskākie izmaksu kāpumu veicinošie faktori būs mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu izmaksu kāpums.

Ekspertu prognoze liecina, ka mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas vidēji gadā augs par 2,48% jeb par 13,05% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpumu par vidēji 2,69% gadā jeb 14,22% piecos gados.

Savukārt arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu izmaksu pieaugumu eksperti prognozē vidēji par 2,48% gadā jeb par 13,05% piecos gados.

Vismazākā ietekme uz būvniecības izmaksu kāpumu būs būvmateriālu izmaksām. Ekspertu prognoze liecina, ka būvmateriālu izmaksas vidēji gadā augs par 1,97% jeb par 10,24% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz būvmateriālu izmaksu kāpumu par vidēji 1,68% gadā jeb 8,7% piecos gados.

Tirgus izpētes kompānijas "Inovatīvās konstrukcijas" pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Danusevičs skaidroja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi neatstās ievērojamu ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Kaut cik vērā ņemamu ietekmi atstās tikai ieviestā elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, būvkomersantu klasifikācija publiskajos iepirkumos un ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē, taču arī šo pasākumu ietekmi eksperti vērtē ar aptuveni 5,5 ballēm no 10. Savukārt uz būvmateriālu izmaksām ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi vispār neatstās būtisku ietekmi.

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka pēdējos gados būvniecības nozare sevi pierādījusi kā ļoti spēcīga nozare ar lielu izaugsmes iespēju un eksportspējas potenciālu.

Valantis norādīja, ka pērn būvniecības apmēri auguši par 20%, bet šogad pirmajos sešos mēnešos gandrīz par 40%. Saglabājoties šiem tempiem, šogad tiks sasniegts 2008.gada būvniecības apmērs.

"Svarīgi uzsvērt to, ka nozare kļūst efektīvāka - ja 2008.gadā šāds apmērs tika sasniegts, nodarbinot 89 000 strādājošo, tad šogad nozarē strādā 64 000 darbinieku. Tajā pat laikā nozare joprojām ir aktīva jaunu darbavietu radītāja - pērn gada laikā izveidotas 6000 jaunas darbavietas," skaidroja Valantis.

Viņš norādīja, ka procesi būvniecībā kļūst automatizētāki, attiecīgi darbaspēka izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās samazinās.

Valantis arī informēja, ka publiskais pasūtījums būvniecībā šogad audzis par 700 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Nākamajos gados plānotais publiskā finansējuma apjoms paredzēts mazāks.

"Kopumā ir ievērojams ieplānoto projektu skaits, taču vēl par visiem nav pieņemts gala lēmums. Kopumā nākamajiem gadiem ir ieplānoti būvniecības projekti par 4,3 miljardiem eiro, no tiem projekti par 2,1 miljardu eiro līdz 2023.gadam ir apstiprināti. Projektus par vēl 1,3 miljardiem eiro sāk realizēt ne ātrāk par 2023.gadu, bet projektiem par vienu miljardu eiro vēl nav skaidri laika rāmji. Tādējādi nav pamata bažām, ka 2019. un 2020.gadā varētu būtiski samazināties būvniecības apmēri," stāstīja Valantis.

Viņš norādīja, ka EM mērķis ir vienmērīgas nozares attīstības nodrošināšana, kādēļ nepieciešams diskutēt ar nozari, ko un kad plānot, ņemot vērā arī nozares kapacitāti.

"Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka būvniecība parāda to, kāda ir ekonomiskā temperatūra valstī, kāds ir optimisma līmenis. "Var secināt, ka esam veseli un atkopušies no krīzes un patlaban veselīgi raugāmies uz nākotni. Prognozes liecina par to, ka varam attīstīties stabilāk un prognozējamāk. Tas uzņēmējiem dod pārliecību veikt investīcijas, ņemt kredītus un attīstīt nekustamos īpašumus," sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Viņš norādīja, ka prognozētais izmaksu pieaugums pāris procentu robežās nav tā lieta, par ko būtu ļoti jāuztraucas. "Tas jāņem vērā, taču esam tikuši pāri nekontrolētai un neprognozējamai cenu izaugsmei. Nākotne ir daudz prognozējamāka, nekā tas bija iepriekš. Radušies jauni eksporta tirgi un tradicionālais tirgus ir kļuvis lielāks. Darbinieku būs arvien mazāk un viņi kļūs arvien dārgāki. Ar to jārēķinās un te atslēga ir efektivitātē - cik daudz var izdarīt viens kvalificēts strādnieks. Kopumā nozarē rodas pārskatāmāka darba vide, kurā mācāmies plānot un pareizāk organizēt darbus," stāstīja Āboltiņš-Āboliņš.

EM norādīja, ka statistikas dati liecina, ka šogad Latvijā ievērojami palielinājusies būvniecības aktivitāte un pieaudzis būvniecības apmērs. Lai novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados un varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas, pēc EM pasūtījuma tika veikts pētījums par prognozējamām būvniecības cenu izmaiņām laika periodam līdz 2019.gada beigām un veikts tendenču novērtējums laika periodam no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Pētījumu 2018.gada jūnijā-augustā veica tirgus izpētes kompānija "Inovatīvās konstrukcijas" sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekonomikas jomas zinātniekiem.

  • LETA