Publicēta: 13:32 9. janvāris, 2019

Ārvalstu investīciju vides indekss pērn nav mainījies, vērtējums - viduvējs

Rīga, 9.janv., LETA. Latvijā ārvalstu investoru noskaņojums gada laikā nav mainījies, trešdien, iepazīstinot ar Ārvalstu investīciju vides indeksu 2018.gadā, atzina tā veidotājs Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Tāpat kā pirms gada, ārvalstu investori kopējo investīciju vides pievilcību Latvijā ir novērtējuši viduvēji - ar 2,5 punktiem no pieciem iespējamajiem.

"Labā ziņa ir tā, ka šis 2,5 punktu vērtējums nav arī samazinājies. Galvenais secinājums, kurš iezīmējās visā pētījumā, ir tas, ka šeit strādājošie ārvalstu investori šobrīd jūtas salīdzinoši komfortabli, pateicoties ekonomikas augšupejai. Taču tādas gadiem neatrisinātas problēmas, kā demogrāfijas rādītāju lejupslīde, darbaspēka nepieejamība, izglītības kvalitāte, korupcija, ēnu ekonomika un citas, rada riskus, ka Latvijā neienāks jaunas investīcijas un var aizplūst arī daļa no esošajām. To apliecina arī Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmēra divkāršais samazinājums 2018.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017.gadā," intervijā aģentūrai LETA sacīja Sauka.

Salīdzinot ar 2017.gadu, investoru skatījumā nedaudz ir uzlabojusies situācija demogrāfijā un veselības aprūpē, taču par vēl lielāku problēmu ir kļuvusi darbaspēka pieejamība.

Savukārt kā pilnīgi jauna un ļoti nozīmīga problēma pērn ārvalstu investoru vērtējumā ir parādījusies situācija finanšu sektorā, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" lēmums iekļaut Latviju pastiprinātas kontroles režīmā un brīdinājums par iekļaušanu "pelēkajā sarakstā", ja netiks panākti uzlabojumi.

"Ja notiks scenārijs, par kuru mēs esam brīdināti, tad esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas negatīvi ietekmēs investīciju vidi. Taču tas negatīvi ietekmēs arī Latvijas kopējo tēlu un vietējos uzņēmējus. Tās ir tās pašas problēmas, kuras ir svarīgas visiem. Ja mēs gribam izrāvienu savā dzīves līmenī, tad mums ir jābūt atvērtai ekonomikai. Tad mēs nevaram izolēties no naudas plūsmām. Mums ir jāsaprot, ka šīs lietas ir nežēlīgi svarīgas. Ir ļoti grūti pateikt, cik investoru šādā gadījumā aizies, kuri paliks, bet tas vienkārši nevar negatīvi neietekmēt Latvijas ekonomiku," iespējamās Latvijas iekļaušanas sekas “pelēkajā sarakstā” prognozēja Sauka.

Tāpat kā jauna problēma investoru skatījumā ir minēta Rīgas loma valsts attīstībā un tās nepietiekamā spēja konkurēt ar citām reģiona lielajām pilsētām. Sauka gan norādīja, ka pētījums tika veikts pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajām aizturēšanām saistībā ar "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

Tomēr arī pētījumā kā viena no akūtajām problēmām ir nosaukta korupcija publiskajā sektorā. Tāpat kā akūtu problēmu investori minējuši darbaspēka kvalitāti un nepieejamību, kā arī valsts pārvaldes efektivitāti.

Kā hroniska problēma līdztekus ēnu ekonomikai un izglītības sistēmai minēta arī nenoteiktība un lielā mērā tā saistīta ar veiktajām reformām.

"Reformas, protams, ir laba lieta, bet gribas arī kaut kādu skaidrību. Jau pirms nodokļu reformas ieviešanas es teicu, ka ir divi riski. Viens ir saistīts ar to, ka reformu ieviesīs un tūliņ pēc tam sekos izmaiņas, jo sapratīs, ka kaut kas nav paredzēts. Turklāt redzot, kā mainās valdības, tieši to arī var sagaidīt. Otra lieta ir saistīta ar to, ka faktiski visās reformās vajag vairāk analītikas un vairāk prāta. Šajā lietā mums Latvijā diez ko labi neiet," atzina Sauka, piebilstot, ka šoreiz pat bija pasūtīti ekspertu vērtējumi, bet, lemjot par nodokļu reformu, tos tāpat neņēma vērā un visu noteica politiskie kompromisi.

"Taču tad jau nebija jēgas maksāt ekspertiem, ja tāpat bija skaidrs, ka notiks politiskas izšķiršanās. Un, protams, ir jautājums, kurš šīs izšķiršanās diktēja. Pēc manām domām, būtu labi, ja politiķi, tāpat kā "Nascar" autopiloti, nēsātu žaketes, uz kurām būtu sponsoru logo. Tad daudz kas kļūtu skaidrāks," sacīja pētnieks.

"Mēs taujājām arī par labākajām piecām un sliktākajām piecām iniciatīvām no politikas veidotāju puses pēdējo piecu gadu laikā pēc ārvalstu investoru domām, un nodokļu reforma tiek minēta gan pie labākajām, gan sliktākajām iniciatīvām. Es gan piekritīšu tiem, kuri saka, ka nodokļu reformas sekas vēl nevar īsti paredzēt, jo tam vēl ir nedaudz par agru. Bet daudzi izsaka pozitīvu vērtējumu par to, ka kaut kas vismaz tiek darīts un tā ir uzsākta. Tas pats attiecas uz veselības aprūpi. Nevar teikt, ka iepriekšējā valdība ir izdarījusi labu darbu, lai problēmas atrisinātu. Bet nevar noliegt, ka šī valdība ir izdarījusi vairāk nekā visas iepriekšējās valdības kopā. Jā, mēs varam diskutēt, ka šis bija labi, tas slikti un to vajadzēja darīt citādāk, bet šoreiz vismaz ir par ko kritizēt. Iepriekšējās valdības varēja kritizēt tikai par nekā nedarīšanu," norādīja Sauka.

Savukārt kā ieteikumus situācijas risināšanai investori minējuši reģionālās mobilitātes veicināšanu un mājokļu attīstību, lai uzlabotu darbaspēka pieejamību. Minēta arī plašāka robežu atvēršana darbaspēkam, dažādu pašlaik no darba tirgus daļēji izslēgtu sabiedrības grupu, piemēram, invalīdu, senioru, sekmīgāka integrēšana. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku investori vērš uzmanību, ka korupcija netiek pietiekami sodīta un Latvijā "būt godīgam nav izdevīgi".

Kas attiecas uz publiskā sektora efektivitāti, investori uzver nepietiekami kvalificēta darbaspēka resursu valsts pārvaldē, kas tieši ietekmē efektivitāti. Investori iesaka daudz vairāk izmantot tehnoloģijas gan saziņā starp ministrijām, gan ar iedzīvotājiem kopumā. Tāpat tiek norādīts uz nevajadzīgu funkciju izbeigšanu valsts pārvaldē un to koncentrēšanu.

Vairāk nekā puse aptaujāto investoru arī pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā, 35% aptaujāto pauduši, ka šajā gadā neinvestēs papildus līdzekļus, bet 10% saka, ka tas ir atkarīgs no apstākļiem.

Ārvalstu investoru noskaņojuma indekss tapis sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā un 2018.gadā tajā piedalījās 40 uzņēmumi, kuri veikuši ieguldījumus Latvijā.

Pilnu interviju lasiet:

http://www.leta.lv/plus/4D42F0B6-27B2-42A7-97A0-933B15858A69/

https://infogram.com/arvalstu-investiciju-vides-indekss-2018-1hmr6ggvlg8z6nl?live

  • LETA