2020.gadam Latvijas enerģijas bilancē atjaunojamo energoresursu īpatsvaram vajadzētu būt 40%, paredz Latvijas apņemšanās Eiropai. Savukārt "Latvenergo" cīnās par vietu reģiona elektrības tirgū un uzskata, ka dabasgāze ir izdevīgākais veids, kā ražot elektrību un siltumu koģenerācijas režīmā. Citi nozares eksperti ir pārliecināti, ka nākotne ir viedos elektrotīklos un spēkstacijās, kuras darbina ar biomasu. Februāra otrajā pusē gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrija nolēma atbalstīt Rīgas TEC-2 rekonstrukciju ar dabasgāzes tehnoloģijām, bet jautājums par jaunu spēkstaciju Liepājā, kurai saņemts Eiropas Komisijas atbalsts, un veidu, kā to darbinās, joprojām ir aktuāls.

Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts, kuru valdībā plānots skatīt tuvākajā laikā, parādnieka dzīvi padarīs komfortablāku, veicinot cilvēkos apziņu, ka savas kredītsaistības var arī nenokārtot, bet kreditoriem plānotais skrupulozais regulējums radīs papildu zaudējumus, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja kredītmenedžmenta kompānijas SIA "Paus Konsults" valdes loceklis Mārcis Katajs, kurš atzīst, ka tirgus spēlētāji vairs neizmanto deviņdesmito gadu parādu piedziņas metodes, tāpēc regulējumam ir jābūt komunikāciju veicinošam, nevis ierobežojošam.

Krievijas kravu ienākšana Latvijas ostās vistiešākā mērā ir atkarīga no tarifu politikas un infrastruktūras attīstības, savukārt lielo Krievijas investīciju projektu realizācija Latvijā - no labvēlīgiem politiskajiem apstākļiem un labām kaimiņattiecībām, intervijā "Nozare.lv" skaidro Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Lielākajai daļai mājokļu - 99,1% dzīvokļu un 97% privātmāju - nekustamā īpašuma nodoklis būs mazāks par 40 latiem gadā, standarta dzīvoklim 50 kvadrātmetru platībā tas varētu būt ap 12 latiem gadā. Esošās nodokļu likmes zemei - 1,5% - un dzīvojamajām ēkām - no 0,1% līdz 0,3% - ir disproporcijā un nenodrošina sociāli taisnīgu situāciju, tādēļ viens no iespējamajiem risinājumiem ir vienādas likmes, piemēram, 0,3%, noteikšana gan zemei, gan dzīvojamajām ēkām, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Ventspils tranzīta konfliktā kopš 2004. gada neiegūtos ienākumos zaudēts vismaz viens miljards ASV dolāru, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" lēš Ventspils mērs Aivars Lembergs, skeptiski vērtējot iespēju, ka varētu iestāties pamiers un uzsverot, ka savu iespēju robežās atbalstīs Rūdolfa Meroni darbību vairāku tranzīta uzņēmumu vadībā. Savukārt naftas un naftas produktu tranzītu veicinātu naftas pārstrādes rūpnīcu izveide Latvijā, bet ostu attīstību - to industrializācija, taču kopumā nav iemesla cerēt, ka tranzīta kravu apjomi Latvijā būtiski palielināsies.

Viena joma, kur patiešām slēpjas nauda, bet ko ir grūti apgūt, ir aizsardzības industrija. Tā nav tikai ieroču un munīcijas ražošana - gan pasūtījumi no NATO, gan Eiropas kļūst arvien plašāki un sadzīviskāki. Noieta tirgu garantē tas, ka valstīm ir jātērē 2% no budžeta aizsardzībai, uzskata ekonomiste un SIA "Ekonomikas prognožu centrs" valdes locekle Raita Karnīte.

Latvijas ekonomikas atveseļošanās šogad un nākamgad notiks līdzeni un bez straujām pārmaiņām, taču strauja izaugsme gaidāma jau no 2011.gada otrās puses, optimistisks par Latvijas tautsaimniecības potenciālu ir "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, sakot, ka ekonomiku uz priekšu "vilks" mežu nozare, apstrādes rūpniecība, kā arī tūrisms, farmācija un informācijas tehnoloģijas.

Tranzīts, mežsaimniecība un lauksaimniecība ir trīs fundamentālas nozares, kurās Latvijā ir vērts investēt, sarunā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. "Latvijai nevajag neko masīvu, mums nevajag ražot "BMW" vai "Mercedes", jo tas radītu pārāk lielu atkarību no vienas nozares. Tāpēc ir nepieciešams radīt nišas produktus, ar kuriem varam iespraukties citos tirgos un konkurēt. Kaut ko uzsākt tukšā vietā ir grūti, tāpēc nepieciešamas kaut kādas iestrādes," norāda Rungainis.

No centralizētā siltumenerģijas ražošanā izmantotajiem resursiem Latvijā tuvu pie 70% veido importētā dabasgāze, bet koksne - ap 30%. Izmantojot pasaulē aprobētas tehnoloģijas, jau tagad iespējams palielināt valsts neatkarību no fosilo energoresursu piegādātājiem, uzskata Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents, uzņēmumu "Balteneko" un "Ludzas Bio-Enerģija" valdes loceklis, ekonomikas ministra ārštata padomnieks Edgars Vīgants.

Elektronisko sakaru kompānijas "Baltkom" dibinātājs Pēteris Šmidre nolēmis specializēties mazu naftas atradņu izpētē un ekspluatācijā. Viņa sapnis ir izveidot mazu naftas meklētāju firmu, kas ar laiku darbosies Eiropā un pasaulē. Sarunā ar biznesa portālu „Nozare.lv" Šmidre arī stāsta par izmaiņām kabeļtelevīzijas tirgū, kas varētu rasties pēc „Lattelecom" virszemes ciparu televīzijas projekta uzsākšanas, kā arī izsaka domas par ekonomisko un politisko situāciju valstī.