
Rīga, 4. nov., LETA. Vismaz vienu mākslīgā intelekta risinājumu šogad Latvijā izmanto 12,2% uzņēmumu, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Tostarp vismaz vienu mākslīgā intelekta risinājumu 2025. gadā izmanto 47,1% lielo uzņēmumu, 19,8% vidējo uzņēmumu un 9,8% mazo uzņēmumu.
Populārākie risinājumi ir rakstiskās valodas analīze, kas pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā un spēj radīt rakstītu vai runātu valodu. Šo tehnoloģiju izmanto 9,1% uzņēmumu. Tajā pašā laikā tehnoloģijas, kas rada attēlus, video vai skaņu, izmanto 5,5% uzņēmumu.
CSP arī informē, ka 10,2% uzņēmumu apsver iespēju nākotnē izmantot kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
Starp galvenajiem iemesliem, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, visbiežāk minēts atbilstošas kompetences trūkums -šādu atbildi snieguši 63,2% no uzņēmumiem, kas šo iespēju ir apsvēruši.
Tāpat CSP dati liecina, ka pieaug maksas mākoņpakalpojumu izmantošana Latvijas uzņēmumos.
2025. gadā mākoņpakalpojumus izmanto 51,9% uzņēmumu, savukārt maksas mākoņpakalpojumus - 44,1% no visiem uzņēmumiem, kas ir par 8,3 procentpunktiem vairāk nekā. Lielo uzņēmumu grupā maksas mākoņpakalpojumus izmanto 83,4%, kas ir pieaugums par 3,7 procentpunktiem, vidējo uzņēmumu grupā - 59,2%, kas ir pieaugums par 7,5 procentpunktiem, savukārt mazo uzņēmumu grupā - 40,1%, kas ir pieaugums par 8,2 procentpunktiem.
CSP dati arī liecina, ka 13,9% uzņēmumu, domājot par ietekmi uz vidi, izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas vai risinājumus, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu. Visvairāk šādu uzņēmumu ir lielo uzņēmumu grupā - 50,2%, bet vidējo un mazo attiecīgi 25,3% un 10,7%.
Aptaujā par nolietotajām IKT iekārtām secināts, ka 76,3% nodod tās elektronisko atkritumu savākšanas punktos, 39,8% uzglabā uzņēmumā un 22,2% pārdod vai atdod līzinga uzņēmumam. Salīdzinot ar 2022. gada aptaujas datiem, par 8,3 procentpunktiem ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri nolietotās IKT iekārtas uzglabā uzņēmumā.
2024. gadā tirdzniecību internetā īstenoja 19,6% uzņēmumu un, salīdzinot ar 2023. gadu, šis rādītājs nav būtiski mainījies. Lielo uzņēmumu grupā bija pieaugums par trim procentpunktiem, un pārdošanu internetā nodrošināja 46,6% uzņēmumu. Mazo uzņēmumu grupā rādītājs saglabājās nemainīgs un bija 17,1%, savukārt vidējo uzņēmumu grupā preču un pakalpojumu pārdošana internetā pieauga par 0,7 procentpunktiem, sasniedzot 29,1%.
Pērn 17,3% no uzņēmumiem saņēma pasūtījumus internetā no klientiem (preču vai pakalpojumu pircējiem) Latvijā, 8,3% - no klientiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un 3,7% - no klientiem citur pasaulē.
No visiem uzņēmumiem, kuri tirgoja preces vai pakalpojumus internetā, 81,3% uzņēmumu pārdeva fiziskas preces, 18,7% pakalpojumus, kuri netika sniegti digitāli, piemēram, naktsmītnes, ceļojumi, remonta pakalpojumi, bet 12,7% uzņēmumu pārdeva digitālas preces vai pakalpojumus, kurus piegādāja digitāli, piemēram, programmatūras, lejupielādes vai straumēšanas pakalpojumi, licences, e-grāmatas.
Apkopotie dati liecina, ka Latvijā fiksēto internetu lieto 81,3% uzņēmumu, tostarp 98,7% lielo, 88,8% - vidējo un 79,4% - mazo uzņēmumu. Darba vajadzībām internetu lieto 63,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, kas ir par 2,1 procentpunktu vairāk nekā pirms gada.
Sava tīmekļvietne ir 68,8% uzņēmumu, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 97,8%, vidējo - 87%, bet mazo - 64,6%.
Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e - komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2025. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.