Valsts konsolidētajā kopbudžetā divos mēnešos bija 68,1 miljona eiro deficīts

Rīga, 28.marts, LETA. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 2,892 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 2,961 miljarda eiro apmērā, tādējādi veidojot 68,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.

2025.gada pirmajos divos mēnešos konsolidētā kopbudžeta deficīts bija par 249 miljoniem eiro mazāks nekā pirms gada.

Atbilstoši Valsts kases datiem 2025.gada februārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi tika iekasēti tuvu janvāra apjomam, taču izdevumi, salīdzinot ar šā gada janvāri, būtiski pieauga. Lielāki izdevumi februārī saistāmi ar avansa maksājumiem bruņojuma iegādei valsts pamatbudžeta aizsardzības resorā.

Kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 2,892 miljardi eiro, samazinoties par 20 miljoniem eiro jeb 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu samazināšanos FM pamatā skaidro ar par 160,8 miljoniem eiro mazāku saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), tostarp atmaksu no Eiropas Komisijas apmēru nekā gadu iepriekš, kas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam.

Tāpat samazinājās nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2025.gada pirmajos divos mēnešos iekasēti 135,9 miljonu eiro apmērā, proti, par 18,7 miljoniem eiro jeb 12,1% mazāk nekā pirms gada. FM to pamatā skaidro ar 2024.gada janvārī banku iemaksāto nodevu 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos tika izmaksāta kompensācijās hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti par 167,9 miljoniem eiro jeb 8% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2,3 miljardus eiro.

Kopumā šā gada pirmo divu mēnešu kopbudžeta nodokļu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pārpildīts par 66 miljoniem eiro un bija par 2,8% lielāks, nekā plānots, informē FM.

Lielākais pieaugums šogad pirmajos divos mēnešos bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauga par 69,9 miljoniem eiro jeb 80,1% un bija 157,1 miljons eiro. Pieaugumu FM skaidro ar lielāka peļņas apmēra sadali 2024.gada nogalē, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā.

Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā darba samaksas kāpumu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju datiem, vidējā darba samaksa mēnešos, par kuriem veikti nodokļu norēķini šogad, 2024.gada decembrī un šā gada janvārī, pieauga par vidēji 6%. Savukārt darba samaksas fonds šogad attiecīgajā periodā pieauga par 5,5% jeb lēnāk nekā vidējā darba samaksa, jo nedaudz mazinājies nodarbināto skaits.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajos divos mēnešos bija 790 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 40,6 miljoniem eiro jeb 5,4%. Savukārt IIN ieņēmumi bija 558,2 miljoni eiro, kas ir par 46,7 miljoniem eiro jeb 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

FM atzīmē, ka no šā gada 1.janvāra tika paaugstināta minimālā alga no 700 eiro līdz 740 eiro un diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar vienotu jeb fiksētu neapliekamo minimumu - 510 eiro mēnesī, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Pensionāriem neapliekamais minimums paaugstināts līdz 1000 eiro mēnesī.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti par 19,7 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, veidojot 626,4 miljonus eiro. PVN iemaksas palielinājās par 2,9% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, kur FM izceļ pieaugumu mazumtirdzniecības nozarē par 9,3%. Savukārt PVN atmaksas palielinājušās nedaudz lēnākā tempā nekā iemaksas jeb par 2,3%, būtiskāk pieaugot tirdzniecības nozarēs.

FM atzīmē, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem ietekmē PVN ieņēmumu apmēru. Janvārī pie augstām PVN atmaksām PVN ieņēmumi bija par 4,4% mazāki nekā 2024.gada janvārī, bet jau februārī pie mazākām PVN atmaksām PVN ieņēmumi bija par 13,2% lielāki nekā pērn februārī. FM norāda, ka līdzīgas svārstības pa mēnešiem PVN atmaksās un attiecīgi PVN ieņēmumos iespējamas arī turpmākajos mēnešos.

Mazumtirdzniecības nozarē šogad janvārī turpinājās izaugsme 2,1% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, apmēriem pieaugot septīto mēnesi pēc kārtas. Pieaugumu janvārī nodrošināja nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecība, kamēr degvielas un pārtikas tirdzniecībā bija kritums. FM prognozē, ka gada laikā mazumtirdzniecības apmēri varētu pieaugt 2-3% robežās, ko noteiks mērena inflācija un inflāciju pārsniedzošie algu pieauguma tempi, kopumā veicinot spēcīgāku privāto patēriņu.

Kopbudžeta izdevumi 2025.gada pirmajos divos mēnešos bija 2,961 miljarda eiro apmērā, kas ir pieaugums par 229 miljoniem eiro jeb 8,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. FM norāda, ka, ņemot vērā augstās procentu likmes, izdevumi procentu izdevumiem sasniedza 147,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 52,9 miljoniem eiro jeb 56%.

Tāpat izdevumu pieaugumu sekmēja apjomīgākas ĀFP investīcijas, tostarp Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 109,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 93,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. "RailBaltica" izdevumi 2025.gada pirmajos divos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 41,4 miljonus eiro, kas ir kāpums par 23,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar pirmajiem diviem mēnešiem pirms gada.

Tāpat FM norāda, ka intensīvāk sākas un notiek Kohēzijas politikas ES fondu jaunu investīciju projektu ieviešana, kuros maksājumi no valsts budžeta šogad pirmajos divos mēnešos bija par 23,5 miljoniem eiro lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 64,2 miljonus eiro. Arī pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pirmajiem diviem mēnešiem pirms gada, bija pieaugums izdevumos ES fondu projektu īstenošanai.

FM norāda, ka kopbudžeta izdevumu kāpumu turpina ietekmēt izdevumi pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā, kur šogad februārī veikts avansa maksājums 121,4 miljonu eiro apmērā.

Pērnā gada februārī izdevumi 145,3 miljoni eiro apmērā šo sistēmu iegādes līgumā tika klasificēti kā kapitālie izdevumi, kas savukārt lielā mērā skaidro kopbudžeta kapitālo izdevumu kritumu šā gada pirmajos divos mēnešos par 74,3 miljoniem eiro jeb 29,8% - līdz 177,3 miljoni eiro.

Šogad izdevumus pretgaisa sistēmu iegādei 121,4 miljonu eiro apmērā izlietos militārajam inventāram, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem, kas kopumā šā gada divos mēnešos bija 416,4 miljoni eiro, kas ir par 96 miljoniem eiro jeb 30% augstāki nekā gadu iepriekš.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šogad pirmajos divos mēnešos bija par 17,9 miljoniem eiro jeb 3,3% lielāki nekā gadu iepriekš un veidoja 565,4 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šogad pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājās. To FM skaidro ar pērn gada sākumā izmaksātajiem izdienas pabalstiem iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.

Vienlaikus FM atzīmē, ka valsts pamatbudžeta izdevumi atalgojumam, neieskaitot darba devēja sociālās iemaksas un citus maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos pieauga par 20,9 miljoniem eiro jeb 13,7%.

Izdevumu kāpumu FM saista ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem, tostarp Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam šogad pirmajos divos mēnešos pieauguši par 7,5 miljoniem eiro, Ugunsdrošības un glābšanas dienestā - par 2,8 miljoniem eiro, bet Valsts robežsardzei - par 2,4 miljoniem eiro.

Savukārt pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai bija kāpums, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025.gada 1.janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem.

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šogad pirmajos divos mēnešos bija 643 miljonu eiro apmērā, kas ir par 77,8 miljoniem eiro jeb 13,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Izdevumu kāpumu FM pamatā skaidro ar par 77,2 miljoniem eiro jeb 14,8% lielākiem valsts pamatbudžeta izdevumiem. Tostarp šogad februārī veikts maksājums 30 miljonu eiro apmērā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" programmai "Aizdevumi ar kapitāla atlaidi", bet klimata un enerģētikas resora šā gada divu mēnešu izdevumi programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalstam" bija 25,3 miljonu eiro apmērā. Par 10,2 miljoniem eiro jeb 4% vairāk tērēts veselības resorā, kur lielākais izdevumu kāpums bija neatliekamās medicīniskas palīdzības nodrošināšanai stacionārajās medicīnas iestādēs.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šogad pirmajos divos mēnešos bija 933,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 52 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Tostarp valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma pensijām pieauga par 22,4 miljoniem eiro jeb 4,4%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka, pensiju saņēmēju skaitam saglabājoties pērnā gada līmenī, šā gada februārī izmaksājamo pensiju apmērs pieauga par 12,1%. To FM skaidro ar izmaiņām pensiju neapliekamajā minimumā ar IIN, kas 2025.gadā ir palielināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.

Izdevumi slimības pabalstiem 2025.gada pirmajos divos mēnešos bija par 1,5 miljoniem eiro jeb 2,1% lielāki nekā pirms gada. FM ieskatā pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 11,7% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmajiem diviem mēnešiem, savukārt piešķirtā pabalsta vidējais apmērs uz vienu gadījumu audzis par 14,8%.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2025.gada pirmajos divos mēnešos bija 34,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu par trim miljoniem eiro jeb 9,6%. Pabalsta saņēmēju skaitam divos mēnešos saglabājoties pērnā gada līmenī, piešķirtā pabalsta vidējais apmērs audzis par 8,9%.

Valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šogad pirmajos divos mēnešos bija 124,4 miljonu eiro apmētā, kas ir pieaugums par 23,1 miljonu eiro jeb 22,8% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmajiem diviem mēnešiem pamatā izdevumu kredītņēmēju atbalstam dēļ. Savukārt pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumi 2025.gada pirmajos divos mēnešos bija pērnā gada līmenī, nedaudz samazinoties izdevumiem mājokļa pabalstiem, kamēr pašvaldību izdevumi sociālajai aprūpei turpināja augt.

FM pašlaik strādā pie vispārējās valdības budžeta prognožu aktualizēšanas šim gadam un vidējam termiņam, pamatojoties uz februārī atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Aktualizētās bilances tiks iekļautas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojumā un atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam tiks izskatītas Ministru kabinetā šā gada 8.aprīlī.

FM jau informēja, ka atbilstoši aktuālajām makroekonomisko rādītāju prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2025.gadā palielināsies par 1,2%, savukārt 2026.gadā un turpmākajos gados ekonomikas izaugsme gaidāma 2,1-2,2% apmērā.

• LETA