Arodbiedrība: "airBaltic" plāno atlaist ap 100 pilotu un 200 stjuartu

Rīga, 28. okt., LETA. Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atlaist aptuveni 100 patlaban vēl strādājošu pilotu un aptuveni 200 stjuartu, aģentūru LETA informēja Latvijas Aviācijas arodbiedrībā (LAA).

LAA norāda, ka no sestdienas, 31. oktobra, "airBaltic" piloti un stjuarti sāks saņemt informāciju par to, vai saglabās darbu. Visas stjuartu darba vietas paredzēts samazināt Rīgas bāzē. Minētais darbinieku skaits neietver apkalpes locekļus, kuri kopš kolektīvās atlaišanas procesa sākuma uzņēmumu jau atstājuši brīvprātīgi.

Arodbiedrība apgalvo, ka "airBaltic" darbinieku atlasei izmanto uzņēmuma iekšējos pilotu un stjuartu darba novērtēšanas sarakstus un metodiku, kas ar arodbiedrībām nav saskaņota.

LAA informē, ka 27. oktobrī "airBaltic" pilotiem paziņoja, ka, uzņēmuma flotei sarūkot līdz 36 lidmašīnām, darbu saglabās aptuveni četri no pieciem pilotiem. Savukārt stjuartiem tajā pašā dienā paziņots, ka darbu saglabās aptuveni trīs no četriem. Sarakstus, pēc kuriem noteiks atlaižamos darbiniekus, paredzēts fiksēt 28. oktobrī.

Arodbiedrība norāda, ka uzņēmums darbiniekiem paziņojis, ka kritēriji noteikti pēc diskusijām ar arodbiedrībām. LAA savukārt uzsver, ka diskusijās apspriesta atsevišķu uzņēmuma sākotnēji piedāvāto kritēriju izslēgšana, bet konsultācijas par galīgajiem kritērijiem, to svaru un piemērošanas metodiku neesot notikušas.

LAA valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa norāda, ka arodbiedrība aicina uzņēmumu neizmantot kritērijus, kuros, pēc tās vērtējuma, ir neobjektīvi elementi, un vienoties ar darbinieku pārstāvjiem par atlaišanas nosacījumiem pirms to piemērošanas.

Arodbiedrība arī vērš uzmanību, ka daļa pilotu, kuri vairs nebūs tieši "airBaltic" darbinieki, turpinās strādāt aviokompānijas vajadzībām. LAA, atsaucoties uz ASV bankrota tiesvedības jeb "Chapter 11" dokumentiem, norāda, ka 60 līdz 80 pilotus paredzēts pārcelt darbā ar Šveices aģentūras līgumiem.

Tāpat arodbiedrība norāda, ka lidmašīnas, kas nosūtītas uz Belgradu, turpina apkalpot ar Serbijas pagaidu darba aģentūras starpniecību nolīgti stjuarti. Vienlaikus "airBaltic" stjuartiem ar darba līgumiem Latvijā draud atlaišana. Pēc LAA aplēsēm, 2026. gadā runa varētu būt par līdz 30 šādām darba vietām.

LAA ieskatā, jautājumus rada arī pilotu vērtēšanas kārtība. Kapteiņi un otrie piloti tiek vērtēti atsevišķi, tādēļ otrais pilots, kurš nesen paaugstināts par kapteini, var nonākt kapteiņu saraksta beigās un tikt atlaists, bet iespēja atgriezties otrā pilota amatā netiek piedāvāta.

Savukārt stjuarti tiek vērtēti atsevišķi pa bāzēm un amatiem. Arodbiedrība norāda, ka Tallinas un Viļņas bāzēs stjuartu skaita samazināšana nav plānota, kamēr visas stjuartu darba vietas paredzēts samazināt Rīgas bāzē.

LAA arī norāda, ka darbiniekiem, kuriem paredzēta atlaišana, tiks piedāvāts vai nu noslēgt vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tādējādi iegūstot prioritāti darba intervijai, kad "airBaltic" atsāks darbinieku pieņemšanu, vai arī saņemt darba devēja uzteikumu. Prioritāti atkārtotai pieņemšanai darbā nav paredzēts piedāvāt tiem darbiniekiem, kuri saņems darba devēja uzteikumu.

Arodbiedrība aicina "airBaltic" apturēt darbinieku vērtēšanu, atsākt konsultācijas, rakstiski iesniegt pilnus atlases kritērijus un metodiku, kā arī piedāvāt vienādas iespējas nākotnē atgriezties darbā visiem atlaistajiem darbiniekiem.

Konsultācijas par pilotu un stjuartu kolektīvo atlaišanu sākās šogad 3. septembrī, bet paziņojumu Latvijas un Igaunijas nodarbinātības iestādēm uzņēmums iesniedza 29. septembrī. LAA norāda, ka konsultācijas par pilotiem un stjuartiem tika pārtrauktas 14. oktobrī. Individuālās sarunas ar darbiniekiem paredzēts sākt 31. oktobrī.

Jau ziņots, ka konsultācijas par "airBaltic" pilotu un stjuartu kolektīvo atlaišanu sākās šogad 3. septembrī, bet paziņojumu par kolektīvo atlaišanu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēma 29. septembrī.

LAA iepriekš vērsās NVA ar lūgumu pagarināt kolektīvās atlaišanas termiņu no 30 līdz 60 dienām, tomēr NVA šādu lūgumu noraidīja. NVA, izvērtējot gan no "airBaltic", gan LAA saņemto informāciju, nekonstatēja iemeslus, kas pamatotu izņēmuma gadījumu termiņa pagarināšanai.

NVA iepriekš skaidroja, ka atbilstoši Darba likumam "airBaltic" kolektīvo atlaišanu drīkst sākt ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas, proti, no 29. oktobra.

Iepriekš "airBaltic" saistībā ar biznesa plānā paredzēto darbības samazināšanu informēja, ka izmaiņas potenciāli varētu skart 500 līdz 700 amata vietu jeb aptuveni 20% no aptuveni 3000 uzņēmuma darbiniekiem Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tobrīd uzņēmums norādīja, ka precīzs amata vietu skaits vēl nav noteikts un procesa gaitā var mainīties.

Tāpat ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī galīgi apstiprinājusi "airBaltic" DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecinājusi finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību, liecina tiesas 20. oktobrī parakstītais galīgais rīkojums.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

Tiesa pirmdien apstiprināja atlikušās pirmās DIP finansējuma daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu "airBaltic". Līdz šim uzņēmums jau bija saņēmis 140 miljonus eiro, un līdz ar šo lēmumu pirmā finansējuma daļa 175 miljonu eiro apmērā ir apstiprināta pilnā apmērā.

"airBaltic" no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas "Airbus A220" lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis "SVP", un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš "airBaltic" bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

"Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.

"Chapter 11" procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

• LETA