Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā ceturksnī - 1,5% no IKP

Rīga, 4. jūn., LETA. Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija 149 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka samērā zemo deficītu nosaka pakalpojumu eksporta pieaugums un izmaiņas otrreizējos ienākumos.

Ekonomisti min, lai gan martā preču eksporta rezultāti bija spēcīgi, kopumā 2026. gada pirmajā ceturksnī eksporta vērtība, koriģējot sezonālos faktorus, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu bija par dažiem procentiem mazāka.

Vājāku sniegumu galvenokārt noteica eksporta kritums uz valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), īpaši sarūkot naftas produktu piegādēm, kuru lielākā daļa nav Latvijas izcelsmes. Ceturkšņa laikā samazinājās arī dzērienu eksports uz Krieviju, bet eksportu uz ASV negatīvi ietekmēja vairāku preču grupu kritums, kopējam eksportam uz šo tirgu sarūkot aptuveni par trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt eksporta attīstību uz Apvienoto Karalisti turpināja bremzēt būvniecības nozares lejupslīde, īpaši privātmāju segmentā, norāda Latvijas Bankas ekonomisti, pieļaujot, ka, visticamāk, ar to saistīts koksnes izstrādājumu eksporta uz Apvienoto Karalisti kritums, kas sākās pagājušā gada rudenī.

Savukārt importā šogad pirmajā ceturksnī bija vērojams straujš pieaugums no trešajām valstīm salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Lielāko devumu sniedza ASV, kas pēc tirdzniecības vienošanās noslēgšanas ar Eiropas Komisiju aktīvāk paplašināja preču klātbūtni Eiropas tirgū, gada pirmajā ceturksnī visvairāk palielinot naftas produktu un mehānisko ierīču importu. Turpināja pieaugt arī Ķīnas nozīme Latvijas importā, tam pārsniedzot 3% no kopējā preču importa, informē Latvijas Bankas ekonomisti.

Ekonomisti arī atzīmē, ka Ķīnas eksporta apmēri uz Latviju pārliecinoši aug kopš 2024. gada, un importa struktūrā arvien izteiktāk dominē dažas lielas preču grupas - mehānismi un elektriskās ierīces, kuru īpatsvars turpināja palielināties arī pagājušajā ceturksnī.

Pakalpojumu eksportā straujš kāpums, pēc Latvijas Bankas ekonomistu vēstītā, bija profesionālajās, tehniskajās un citās saimnieciskajās darbībās, turklāt pieaugums bija plašs gan pakalpojumu veidu, gan valstu dalījumā, kas liecina par nozares nostiprināšanos ārējos tirgos. Pieaugumu turpināja arī autotransporta pakalpojumi, ko, iespējams, balsta pakāpeniska pieprasījuma stabilizēšanās Latvijas nozīmīgākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, kur konflikts Tuvajos Austrumos un pieaugošās izmaksas pirmajā ceturksnī pagaidām nav atspoguļojušās.

Savukārt gaisa transporta pakalpojumu eksports samazinājās, ko, visticamāk, ietekmēja augstākas izmaksas aviācijas nozarē, jo konflikts Tuvajos Austrumos ar naftas un aviācijas degvielas cenu starpniecību palielina spiedienu uz aviokompāniju izmaksām un liek pārskatīt lidojumu kapacitāti vai atcelt reisus. Būvniecības pakalpojumu eksports pēc iepriekšējo ceturkšņu kāpuma saruka, kas daļēji varētu būt saistāms ar aukstāku ziemu un tādējādi lēnāku būvniecības sezonas atsākšanos, skaidro Latvijas Bankas ekonomisti.

Tajā pašā laikā pakalpojumu importā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija kritums.

Lielākoties kritums bija vērojams būvniecības pakalpojumos, ko, līdzīgi kā eksportā, varēja ietekmēt nelabvēlīgāki laika apstākļi, min Latvijas Bankas ekonomisti, piebilstot, ka šogad pirmajā ceturksnī būvniecības nozare Latvijā kopumā gan turpināja augt, kas varētu liecināt, ka gada sākumā būvdarbi vairāk balstījās uz vietējiem resursiem vai arī lielajos projektos mazinājās ārvalstu būvniecības pakalpojumu piesaiste.

"Neraugoties uz kopumā piesardzīgu patērētāju noskaņojumu un augstākiem enerģijas izdevumiem aukstās ziemas dēļ, Latvijas iedzīvotāju interese par ārvalstu ceļojumiem saglabājas noturīga, un pieaudzis braucienu imports. Latvijas iedzīvotāju vēlmi doties uz siltākiem galamērķiem droši vien veicināja arī tas, ka aizvadītā ziema bija aukstākā pēdējos 15 gados," atzīmē Latvijas Bankas ekonomisti.

Savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu imports, pēc Latvijas Bankas ekonomistu vēstītā, turpināja augt, saglabājot iepriekšējos ceturkšņos novēroto tendenci un atspoguļojot augošu pieprasījumu pēc digitālajiem ārpakalpojumiem.

Ārvalstu tiešās investīcijas šogad pirmajā ceturksnī uzrādīja 255 miljonu eiro aizplūdi. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, iemesls ir dividenžu izmaksa no ilgstoši uzkrātās nesadalītās peļņas profesionālo pakalpojumu un finanšu sektoros. Bez darījumiem šajās nozarēs ārvalstu tiešās investīcijas turpina uzrādīt būtiskas ieplūdes Latvijas ekonomikā, šogad pirmajā ceturksnī veidojot 355 miljonus eiro jeb 3,6% no IKP.

Investīcijas galvenokārt veiktas tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs. Lielākie investori bija no Nīderlandes, Luksemburgas un Lietuvas.

https://infogram.com/latvijas-kartejo-maksajumu-konta-deficits-1g90n2oxy5r324y

• LETA