"airBaltic" koncerna zaudējumi pirmajā pusgadā pieauguši līdz 128,2 miljoniem eiro

Rīga, 12. okt., LETA. Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 128,2 miljoni eiro, salīdzinot ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem 2025. gada pirmajā pusgadā, aģentūru LETA informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, palielinājies par 14,2% un bija 399,2 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 4,4 miljonus pasažieru, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,5 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 42 300, kas ir pieaugums par 16,2%. Tostarp 24 000 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 5% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 18 300 bija ACMI lidojumi, kas ir par 35% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad pirmajā pusgadā bija 77,3% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

"airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) šogad pirmajā pusgadā veidoja 34 miljonus eiro, kas ir par 16,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā.

"airBaltic" pārstāvji informē, ka tostarp šā gada otrajā ceturksnī "airBaltic" ieņēmumi veidoja 250,1 miljonu eiro, kas ir par 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš, taču uzņēmums cieta 58,1 miljona eiro zaudējumus, salīdzinot ar 27,6 miljonu eiro peļņu 2025. gada otrajā ceturksnī.

Savukārt "airBaltic" pasažieru skaits otrajā ceturksnī pieauga par 17% - līdz trīs miljoniem. Tostarp 1,41 miljons pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,2% vairāk. Kopējais veikto lidojumu skaits otrajā ceturksnī, ieskaitot ACMI nomas pakalpojumus, pieauga par 19,1% - līdz 27 200 lidojumiem.

Apgrozījuma pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā kompānija skaidro ar to, ka ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem pieauga par 7,4%, savukārt no ACMI nomas pakalpojumiem - par 36,5%.

"airBaltic" uzsver, ka šā gada pirmajā pusgadā rentabilitāti negatīvi ietekmēja augstākas darbības izmaksas. Uzņēmuma neto zaudējumus būtiski ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības - 2025. gada pirmajā pusgadā tās nodrošināja 65,7 miljonu peļņu, bet šā gada pirmajā pusgadā radīja 21,2 miljonu eiro neto zaudējumus. Tos palielināja arī lielāks nolietojums saistībā ar flotes paplašināšanu un augstākas finansēšanas izmaksas.

Tāpat "airBaltic" informē, ka otrajā ceturksnī vidēji tika iznomātas aptuveni 26 lidmašīnas, salīdzinot ar 19 lidmašīnām gadu iepriekš. "airBaltic" uzsver, ka šajā periodā būtiski uzlabojās arī flotes pieejamība. Pirmā pusgada laikā "airBaltic" nebija nevienas lidmašīnas, kas nevarētu veikt lidojumus "Pratt & Whitney" dzinēju problēmu dēļ, salīdzinot ar vidēji 11 lidmašīnām 2025. gada pirmajā pusgadā.

Kā norāda aviokompānijā, konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos radīja sarežģītāku darbības vidi un ietekmēja rentabilitāti. Degvielas izmaksas 2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 79,6%, sasniedzot 66,1 miljonu eiro, savukārt inflācijas dēļ pieauga arī personāla, oglekļa emisiju kvotu un citas darbības izmaksas.

Tāpat gaisa telpas izmantošanas ierobežojumu rezultātā "airBaltic" bija spiesta izmantot garākus lidojumu maršrutus, kā arī tika pārtraukti lidojumi uz Telavivu un Dubaiju. Reaģējot uz augstākām degvielas cenām, "airBaltic" nācās koriģēt vasaras sezonas kapacitāti, atceļot aptuveni 5,7% no sākotnēji plānotā marta-oktobra lidojumu grafika. Augstāku aviācijas degvielas cenu kopējā ietekme uz 2026. gada otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem ir aptuveni 29,3 miljoni eiro.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns uzsver, ka aviācijas nozare joprojām saskaras ar būtisku ārējo faktoru spiedienu, tostarp vēsturiski augstām aviācijas degvielas cenām, kas ietekmē lidsabiedrības visā nozarē. "Pašreizējā darbības vide prasa lielāku disciplīnu un mērķtiecību uzņēmuma vadībā. Aviokompānijas prioritāte ir stiprināt "airBaltic" finanšu pamatus un veidot noturīgāku darbības modeli, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātei, ilgtspējīgai rentabilitātei un finanšu stabilitātei. Nesen izziņotais jaunais biznesa plāns iezīmē skaidru ceļu šo mērķu sasniegšanai, vienlaikus saglabājot "airBaltic" būtisko lomu Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamības nodrošināšanā," uzsver Hildēns.

Turpmāk "airBaltic" darbības rādītāji tiks publicēti ikmēneša darbības pārskatā ("Monthly Operating Report") katra mēneša otrajā pusē, sniedzot pārskatu par aviokompānijas galvenajiem darbības rādītājiem iepriekšējā mēnesī.

"airBaltic" koncerns 2025. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 349,6 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro zaudējumiem.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai.

Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā. Patlaban "airBaltic" ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa "Ad Hoc Group" tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

"Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

• LETA