Latvijas preču eksporta vērtība septiņos mēnešos sarukusi par 4%; importa - par 7,9%

Rīga, 10.sept., LETA. Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 10,695 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4% jeb 442,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,561 miljardu eiro, kas ir kritums par 7,9% jeb 1,076 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 23,257 miljardi eiro, kas ir par 6,1% jeb 1,518 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,462 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,9% jeb 68,2 miljoniem eiro vairāk nekā jūnijā un par 6,5% jeb 89,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada jūlijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,97 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,7% jeb 206,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 9,3% jeb 167,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada jūlijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2024.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 43,2% līdz 42,6%.

Eksportējusi Latvija 2024.gada jūlijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 232,894 miljonu eiro vērtībā (15,9% no kopējā eksporta), kas ir par 1,8% mazāk nekā jūnijā, bet par 14,4% vairāk nekā 2023.gada jūlijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 145,014 miljoniem eiro (9,9%), kas ir par 3,5% vairāk nekā pirms mēneša un par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 91,124 miljonu eiro apmērā (6,2%), kas ir par 17,4% vairāk nekā pirms mēneša un par 56,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē skaidro, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta pieaugumu 2024.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju visvairāk ietekmēja kūdras un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 6,4 miljoniem eiro katra.

Importā jūlijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 226,141 miljona eiro vērtībā (11,5% no kopējā importa apmēra), kas ir par 6,7% vairāk nekā jūnijā un par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 188,751 miljona eiro vērtībā (9,6%), kas ir par 11,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 5,5% vairāk nekā pirms gada, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas, kas ievestas 158,494 miljonu eiro vērtībā (8%), kas ir par 12,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 14,9% mazāk nekā 2023.gada jūlijā.

2024.gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju pieauga par 3,1 procentpunktu un bija 69,9%, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 4,1 procentpunktu un bija 79,6%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,9 procentpunktiem un veidoja 8,5%, bet importā - par vienu procentpunktu un bija 2,1%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1%), Vācija (6,8%) un Krievija (6%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (22,7% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,7%) un Igaunija (8,2%).

Šogad jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.

https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl?live

• LETA